New number two.

Laba diena!
Jap, vakar līdz 3:00 rītā nosēdēju pie sava jaunā bloga, mēģinot izdomāt ko oriģinālu, tā, lai prieks tiem, kuri ir ar mani un prieks pašam.
Uzmeklēju jūs visus pa jaunam, jo daudzi vēlējās turpināt sekot manai ikdienai. Būtu arī žēl, ja viss vienkārši tiktu noslaucīts un atstāts kā tukša, balta lapa.
Pirms pāris minūtēm pārnācu mājās. Tik saulains, skaists laiks, gribētu palikt kaut kur pie tuvējās upes, sēžot vai vienkārši, bezpersoniski blenžot upē. Pavasaris dara savu. Un ne tikai... Vienkārši veltīt laiku daudzmaz pozitīvām pārdomām.
Pirmdien braucu uz Igauniju pieredzes apmaiņā. Tāls ceļš, divas dienas, uzstāšanās un ēšana.
Šodien savu paziņu lokā to vien dzirdēju, kā kaut kādus idiotiskus savārstījumus - "Uztaisi man atsosiņu, tad aizvedīšu līdz mājām... Tev siekaliņa netek? - Uz ko? - Skatoties uz mūsu skolotāju!" 
Tā vēl, kamēr mēģināju saklausīt braucienam paredzēto programmu, kuru skolotāja ļoti cītīgi mēģināja pasniegt tā, lai mēs uztvertu, tikmēr viens uzdeva pavisam nepieklājīgus jautājumus: "Pasniedzēj! Jums tik skaists gredzens! Vai vīrs uzdāvināja?... Skolotāj! Kur Jūsu laulības gredzens?... Skolotāj, būs ballīte?... Jūs visu mūsu ceļam domāto naudu šodien notrieksiet klubos, vai ne? Ir taču piektdiena!... Man viņu vietā palika kauns un mēģināju kādu nokušināt, bet man nekādīgi neizdevās. Tomēr viņa, ar nelielu mulsumu sejā, nevilcinoties atbildēja uz visiem jautājumiem.
Ar garastāvokli šodien laikam viss ok, tikai paciņā varētu būt par pāris cigaretēm vairāk.
Mans stress un ikdienas bļaustīšanās  laikam ir bijis tikai viens lieks pasākums, jo kāds man uzdeva pa kaklu -  sāp, klepus. Secinu to, ka par daudz vāros tur, kur tas pēc scenārija, tur augšā nav paredzēts.
Kaut ātrāk pienāktu miera pozīcija. Vēl nedaudz jāatdodas darbam, tad jau drīz atnāks.
Lai Jums jauka diena!