Kopš mamma atbrauca, man vairs nerakstās, esmu pārņemts ar dažādām domām un koncentrēšanās spējas uz bloga jaunu ierakstu veidošanu man nerosās nemaz.
Dzeru pretīgāko kafiju pasaulē, tūlīt smēķēšu pretīgākās kontrabandas cigaretes, esmu neapmierināts un īgns, neesmu labākajā formā.
Gaismas aiz loga tikpat kā nav, vien knapi gaismas stari caur mākoņiem apmākušos debesu malu.
Es mācīšos, ir maz laika.
Man patīk teiciens: "Viss, kam ir vērtība, nāk ar smagi sūru darbu, bet viegli darīt to, kam vērtības dzīvē nav nekādas." Pavēro sevi, atceries... vai tā nav taisnība?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru